Pārobežu projekta „Arheoloģija, vara un sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma saglabāšanai/ AAC” otrajā ceturksnī Alūksnē notika divi informatīvie pasākumi vietējiem iedzīvotājiem. Turklāt pozitīvas pārmaiņas piedzīvoja muzejs – priekšapstrādes un pētnieku telpas ieguva jaunu izskatu, kas uzlabos darba apstākļus gan muzeja darbiniekiem, gan pētniekiem, kas vēlēsies iepazīties ar muzeja krājumiem.
Alūksnes muzejā skolu jaunieši tikās ar arheologu Uldi Kalēju
2012.gada 7.septembrī Alūksnes muzejā 55 vidusskolu vecāko klašu jaunieši tikās ar arheologu Uldi Kalēju, kura vadībā 2011.gadā Alūksnes Pilssalā tika veikti arheoloģiskie izrakumi, un noklausījās lekciju „Zemē apslēptā pils – jaunākie arheoloģiskie pētījumi Marienburgas pilsdrupās”. Alūksnes viduslaiku pils – viens no spēcīgākiem nocietinājumiem Livonijas teritorijas austrumdaļā, ievērojams saimniecisks, tirdzniecisks un politisks centrs. Pētījumi šajā daudzslāņu piemineklī sniedz bagātīgu arheoloģisko materiālu gan par pils pastāvēšanas laiku (1342 – 1702), gan par apdzīvotību Pilssalā jau pirms tam – kopš neolīta (II gt.p.Kr. ).
Turklāt skolu jauniešiem tā bija lieliska iespēja iepazīt arheologa profesiju, uzdot jautājumus gan par Pilssalas vēsturi, gan par pētījumu veikšanas norisi.
NBS Kājnieku skola iepazīst Alūksnes novada arheoloģijas mantojumu
Alūksnē nozīmīgu lomu ieņem Nacionālie bruņotie spēki, kas aktīvi iesaistās dažādās vietējās dzīves norisēs, tādēļ 2012.gada 30.novembrī Alūksnes muzejā NBS Kājnieku skolas auditorijai tika piedāvāts seminārs „Alūksnes novada senatnes pēdās: ieskats arheoloģisko pētījumu rezultātos”, ko vadīja arheologs Uldis Kalējs.
Seminārā piedalījās 90 dalībnieki, kuri ieguva plašāku informāciju par Alūksnes novada arheoloģisko mantojumu un veiktajiem pētījumiem.
„Pirmās cilvēku atstātās liecības Latvijas teritorijā attiecināmas uz visai senu laika posmu – tas noticis vairāk kā 10 000 gadu atpakaļ. Par agrāko laiku posmu pētījumi tiek veikti, pamatojoties uz lietiskajiem vēstures avotiem. Tos glabā arheoloģiskie pieminekļi – kādreizējo cilvēku dzīvesvietas (apmetnes, ciemi, pilskalni, mūra pilis u.c. vietas) ar visu, kas šajās vietās saglabājies (celtņu paliekas, cilvēku gatavotie priekšmeti – senlietas u.c. lietiskie avoti).
Mūsdienās Alūksnes novadā ir zināmas vismaz trīs senās apmetnes, deviņi pilskalni, septiņas senās kulta vietas, vairāk kā 60 senkapi un kapsētas, un viduslaiku mūra pils drupas uz Alūksnes ezera Pilssalas. Apjomīgāki arheoloģiskie pētījumi līdz šim ir notikuši Drusku (Kornetu) pilskalnā, trīs senkapos, un Alūksnes viduslaiku pils vietā. Seminārā kopumā tika stāstīts par minētajām senvietām un sniegts ieskats tajās veikto arheoloģisko pētījumu rezultātos”, īsi par semināru informē U.Kalējs.
Semināra dalībniekus uzrunāja un aktivitātēs iesaistīja arī pats Alūksnes Jaunās pils saimnieks – barons Oto Hermanis fon Fītinghofs (D. Eglītis).
Lai semināra dalībnieku uzmanība tiktu pārbaudīta, pasākuma noslēgumā tika piedāvāta viktorīna par dzirdēto.
Jaunas telpas muzeja pētnieciskajam darbam
Laikā no 2012.gada 25.septembra līdz 23.decembrim Alūksnes muzejā projekta ietvaros tika veikti remontdarbi.
Remontdarbi pirmsapstrādes telpā
Pirmapstrādes telpa
Pētnieku telpa
Iegādātas daļa no telpām paredzētā aprīkojuma – speciāli izgatavots galds lieformāta dokumentu un objektu apskatei.
Izvietota informācija par projektu
Foto: Alūksnes muzejs
Informāciju apkopoja:
Inese Zīmele – Jauniņa
Aluksnes novada pašavaldības
Projektu vadītāja
inese.zimele@aluksne.lv











